1. Regulēšana, pamatojoties uz materiāla viskozitāti
Viskozitāte ir vissvarīgākais faktors, kas ietekmē rotācijas ātrumu. Parasti, jo augstāka ir materiāla viskozitāte, jo mazākam jābūt ātrumam un otrādi.
Zemas{0}}viskozitātes materiāli(piem., šķīdumi uz ūdens bāzes, atšķaidītas skābes/bāzes, zemas-koncentrācijas suspensijas): šiem materiāliem ir laba plūstamība un tie ir viegli maisāmi. Lielāks rotācijas ātrums (parasti 500-1500 apgr./min) ir piemērots, lai paātrinātu masas pārnesi un nodrošinātu vienmērīgu sajaukšanos. Piemēram, sajaucot atšķaidītu sāls šķīdumu, ar ātrumu 800-1200 apgr./min var ātri sasniegt viendabīgu stāvokli.
Vidējas{0}}viskozitātes materiāli(piem., emulsijas, pastas ar zemu cietvielu saturu, viskozi šķīdumi, piemēram, glicerīna -ūdens maisījumi): to plūstamība ir mērena, un pārmērīgs ātrums var izraisīt izšļakstīšanos vai gaisa iesūkšanos. Ieteicams vidējs ātrums (300-800 apgr./min.). Piemēram, gatavojot eļļas -ūdenī emulsiju, ātrums 400–600 apgr./min palīdz veidot stabilus pilienus, neievadot pārāk daudz gaisa burbuļu.
Augstas{0}}viskozitātes materiāli(piem., biezas pastas, augstas-koncentrācijas suspensijas, izkausēti polimēri): šiem materiāliem ir slikta plūstamība un augsta izturība pret maisīšanu. Ir nepieciešams mazs rotācijas ātrums (50-300 apgr./min.), lai novērstu maisītāja pārslodzi vai materiāla "iestrēgšanu" un neplūst. Piemēram, sajaucot augstas koncentrācijas cietes pastu, ātrums 80-150 apgr./min nodrošina materiāla vienmērīgu maisīšanu, nesabojājot maisītāja motoru.
2. Regulēšana, pamatojoties uz materiāla daļiņu izmēru un cietību
Cietu -šķidrumu vai cietu- cietu vielu sajaukšanai, kas ietver daļiņas, daļiņu izmērs un cietība nosaka ātrumu, kas nepieciešams, lai sadalītu aglomerātus un panāktu vienmērīgu izkliedi.
Smalkas un mīkstas daļiņas(piem., talka pulveris, pulverveida aktīvā ogle, smalki organiskie pulveri): Šīs daļiņas ir viegli izkliedējamas, un tām nav nepieciešams liels bīdes spēks. Pietiek ar mērenu ātrumu (300-800 apgr./min.). Piemēram, izkliedējot 200 acu talka pulveri ūdenī, ātrums 500-600 apgr./min var novērst aglomerāciju, neizraisot pulvera lidošanu.
Rupjas vai cietas daļiņas(piem., kvarca smiltis, rupji minerālu pulveri, cietās keramikas daļiņas): šīm daļiņām ir spēcīga aglomerācijas tendence, un, lai tās sadalītos, ir nepieciešams lielāks bīdes spēks. Nepieciešams lielāks ātrums (800-2000 apgr./min.), taču ir jānodrošina, lai maisītāja lāpstiņritenis būtu nodilumizturīgs. Piemēram, sajaucot 50 acu kvarca smiltis sveķu matricā, ātrums 1200–1800 apgr./min palīdz vienmērīgi izkliedēt smiltis, neatstājot lielus aglomerātus.
3. Korekcija, pamatojoties uz materiāla nepastāvību un jutību
Gaistošiem vai karstumjutīgiem{0}}materiāliem rotācijas ātrums ir jākontrolē, lai izvairītos no pārmērīgas siltuma veidošanās vai šķīdinātāja iztvaikošanas.
Gaistošie materiāli(piem., šķīdumi uz etanola - bāzes, šķīdinātāji ar zemu -viršanas temperatūru-): liels ātrums palielinās saskares laukumu starp materiālu un gaisu, paātrinot šķīdinātāja iztvaikošanu. Jāizmanto mazāks ātrums (200-500 apgr./min.), un, ja iespējams, ieteicams izmantot noslēgtu maisīšanas trauku. Piemēram, sajaucot etanola-ūdens šķīdumu, ātrums 200-300 apgr./min samazina etanola zudumus.
Karstumjūtīgi{0} materiāli(piem., bioloģiskie paraugi, fermenti, termiski nestabili polimēri): Berze starp lāpstiņriteni un materiālu lielā ātrumā radīs siltumu, kas var denaturēt vai sadalīt materiālu. Piemērots ir zems vai vidējs ātrums (100-400 apgr./min.), ja nepieciešams, dzesēšanai var izmantot maisītāju ar apvalku. Piemēram, maisot olbaltumvielu šķīdumu, ātrums 150-250 apgr./min nodrošina vienmērīgu sajaukšanos, neizraisot olbaltumvielu denaturāciju karstuma dēļ.
4. Regulēšana, pamatojoties uz sajaukšanas mērķi
Dažādiem sajaukšanas mērķiem (piemēram, sajaukšanai, šķīdināšanai, izkliedēšanai, emulgēšanai) arī ir nepieciešama atbilstoša ātruma korekcija.
Vienkārša sajaukšana(piem., sajaucot divus sajaucošus šķidrumus): Mērķis ir ātri panākt vienmērīgu sastāvu, tāpēc ir piemērots vidējs ātrums (300-800 apgr./min.).
Izjukšanas veicināšana(piemēram, cieto reaģentu šķīdināšana šķīdinātājos): mērens vai liels ātrums (500–1200 apgr./min.) var paātrināt šķīdināšanas procesu, palielinot masas pārneses ātrumu starp cieto un šķidro fāzi.
Emulģēšana(piem., eļļas -ūdens- vai ūdens-eļļā{5}}emulsiju sagatavošana: emulgācijai ir nepieciešams pietiekams bīdes spēks, lai eļļas pilienus sadalītu mazās daļiņās, tāpēc parasti ir nepieciešams liels ātrums (1000–3000 apgr./min.), un bieži tiek pieskaņots īpašs emulģējošs lāpstiņritenis.
Nanodaļiņu izkliede(piem., nano-silīcija dioksīda izkliedēšana šķīdinātājā): nanodaļiņas ir pakļautas aglomerācijai, tāpēc ir nepieciešams liels ātrums (1500–3000 apgr./min.) ar spēcīgu bīdes spēku, un dažreiz tiek apvienoti papildu pasākumi, piemēram, ultraskaņas palīdzība.